in the PONS Dictionary
cālīgō1 <ginis> f
cālīgō2 <cālīgāre> (caligo¹)
1.
- caligo
-
2. Iuv.
6. Mart.
- caligo
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | cālīgō | cālīginēs |
| Genitive | cālīginis | cālīginum |
| Dative | cālīginī | cālīginibus |
| Accusative | cālīginem | cālīginēs |
| Ablative | cālīgine | cālīginibus |
| cālīgō |
|---|
| cālīgās |
| cālīgat |
| cālīgāmus |
| cālīgātis |
| cālīgant |
| cālīgem |
|---|
| cālīgēs |
| cālīget |
| cālīgēmus |
| cālīgētis |
| cālīgent |
| cālīgābam |
|---|
| cālīgābās |
| cālīgābat |
| cālīgābāmus |
| cālīgābātis |
| cālīgābant |
| cālīgārem |
|---|
| cālīgārēs |
| cālīgāret |
| cālīgārēmus |
| cālīgārētis |
| cālīgārent |