in the PONS Dictionary
cūrātor <ōris> m (curo)
1.
- curator
-
2.
- curator
-
- alqm curatorem constituere alci rei z.B. legibus agrariis muris reficiendis
3. poet; nachkl.
- curator
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | cūrātor | cūrātorēs |
| Genitive | cūrātōris | cūrātorum |
| Dative | cūrātorī | cūrātoribus |
| Accusative | cūrātorem | cūrātorēs |
| Ablative | cūrātore | cūrātoribus |