in the PONS Dictionary
dēmūtātiō <ōnis> f (demuto)
- demutatio
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dēmūtātiō | dēmūtātiōnēs |
| Genitive | dēmūtātiōnis | dēmūtātiōnum |
| Dative | dēmūtātiōnī | dēmūtātiōnibus |
| Accusative | dēmūtātiōnem | dēmūtātiōnēs |
| Ablative | dēmūtātiōne | dēmūtātiōnibus |