in the PONS Dictionary
dē-nōrmō <nōrmāre> (< de norma) Hor.
| dēnōrmō |
|---|
| dēnōrmās |
| dēnōrmat |
| dēnōrmāmus |
| dēnōrmātis |
| dēnōrmant |
| dēnōrmem |
|---|
| dēnōrmēs |
| dēnōrmet |
| dēnōrmēmus |
| dēnōrmētis |
| dēnōrment |
| dēnōrmābam |
|---|
| dēnōrmābās |
| dēnōrmābat |
| dēnōrmābāmus |
| dēnōrmābātis |
| dēnōrmābant |
| dēnōrmārem |
|---|
| dēnōrmārēs |
| dēnōrmāret |
| dēnōrmārēmus |
| dēnōrmārētis |
| dēnōrmārent |