in the PONS Dictionary
dī-lātō <lātāre> (dis¹ u. latus²)
- dilato konkr. u. übtr
- [ manum; litteras lang aussprechen, dehnen; orationem; gloriam; legem; nomen in continentibus terris ]
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dīlātiō | dīlātiōnēs |
| Genitive | dīlātiōnis | dīlātiōnum |
| Dative | dīlātiōnī | dīlātiōnibus |
| Accusative | dīlātiōnem | dīlātiōnēs |
| Ablative | dīlātiōne | dīlātiōnibus |
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dīlātor | dīlātorēs |
| Genitive | dīlātōris | dīlātorum |
| Dative | dīlātorī | dīlātoribus |
| Accusative | dīlātorem | dīlātorēs |
| Ablative | dīlātore | dīlātoribus |
| Case | Plural |
|---|---|
| Nominative | dictāta |
| Genitive | dictātōrum |
| Dative | dictātīs |
| Accusative | dictāta |
| Ablative | dictātīs |
| dīlātō |
|---|
| dīlātās |
| dīlātat |
| dīlātāmus |
| dīlātātis |
| dīlātant |
| dīlātem |
|---|
| dīlātēs |
| dīlātet |
| dīlātēmus |
| dīlātētis |
| dīlātent |
| dīlātābam |
|---|
| dīlātābās |
| dīlātābat |
| dīlātābāmus |
| dīlātābātis |
| dīlātābant |
| dīlātārem |
|---|
| dīlātārēs |
| dīlātāret |
| dīlātārēmus |
| dīlātārētis |
| dīlātārent |