in the PONS Dictionary
di-stō <stāre, – –>
1. (räuml.)
2. (zeitl.) poet; nachkl.
3.
| distō |
|---|
| distās |
| distat |
| distāmus |
| distātis |
| distant |
| distem |
|---|
| distēs |
| distet |
| distēmus |
| distētis |
| distent |
| distābam |
|---|
| distābās |
| distābat |
| distābāmus |
| distābātis |
| distābant |
| distārem |
|---|
| distārēs |
| distāret |
| distārēmus |
| distārētis |
| distārent |