in the PONS Dictionary
farrāgō <ginis> f (far)
1. Verg.
- farrago
-
2. Iuv.
- farrago
-
3. Pers.
- farrago
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | farrāgō | farrāginēs |
| Genitive | farrāginis | farrāginum |
| Dative | farrāginī | farrāginibus |
| Accusative | farrāginem | farrāginēs |
| Ablative | farrāgine | farrāginibus |