in the PONS Dictionary
ligō1 <ligāre> poet; nachkl.
2.
- ligo
-
3.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | ligō | ligōnēs |
| Genitive | ligōnis | ligōnum |
| Dative | ligōnī | ligōnibus |
| Accusative | ligōnem | ligōnēs |
| Ablative | ligōne | ligōnibus |
| ligō |
|---|
| ligās |
| ligat |
| ligāmus |
| ligātis |
| ligant |
| ligem |
|---|
| ligēs |
| liget |
| ligēmus |
| ligētis |
| ligent |
| ligābam |
|---|
| ligābās |
| ligābat |
| ligābāmus |
| ligābātis |
| ligābant |
| ligārem |
|---|
| ligārēs |
| ligāret |
| ligārēmus |
| ligārētis |
| ligārent |