in the PONS Dictionary
ob-līmō <līmāre> (limus¹)
1.
2. Hor. übtr
| oblīmō |
|---|
| oblīmās |
| oblīmat |
| oblīmāmus |
| oblīmātis |
| oblīmant |
| oblīmem |
|---|
| oblīmēs |
| oblīmet |
| oblīmēmus |
| oblīmētis |
| oblīment |
| oblīmābam |
|---|
| oblīmābās |
| oblīmābat |
| oblīmābāmus |
| oblīmābātis |
| oblīmābant |
| oblīmārem |
|---|
| oblīmārēs |
| oblīmāret |
| oblīmārēmus |
| oblīmārētis |
| oblīmārent |
No example sentences available
Try using a different entry.