in the PONS Dictionary
ob-trectō <trectāre> (tracto)
1. (m. Dat)
2. (m. Dat o. Akk)
| obtrectō |
|---|
| obtrectās |
| obtrectat |
| obtrectāmus |
| obtrectātis |
| obtrectant |
| obtrectem |
|---|
| obtrectēs |
| obtrectet |
| obtrectēmus |
| obtrectētis |
| obtrectent |
| obtrectābam |
|---|
| obtrectābās |
| obtrectābat |
| obtrectābāmus |
| obtrectābātis |
| obtrectābant |
| obtrectārem |
|---|
| obtrectārēs |
| obtrectāret |
| obtrectārēmus |
| obtrectārētis |
| obtrectārent |
No example sentences available
Try using a different entry.