in the PONS Dictionary
per-putō <putāre> Plaut.
| perputō |
|---|
| perputās |
| perputat |
| perputāmus |
| perputātis |
| perputant |
| perputem |
|---|
| perputēs |
| perputet |
| perputēmus |
| perputētis |
| perputent |
| perputābam |
|---|
| perputābās |
| perputābat |
| perputābāmus |
| perputābātis |
| perputābant |
| perputārem |
|---|
| perputārēs |
| perputāret |
| perputārēmus |
| perputārētis |
| perputārent |
No example sentences available
Try using a different entry.