in the PONS Dictionary
prō-sēminō <sēmināre>
2. übtr
| prōsēminō |
|---|
| prōsēminās |
| prōsēminat |
| prōsēmināmus |
| prōsēminātis |
| prōsēminant |
| prōsēminem |
|---|
| prōsēminēs |
| prōsēminet |
| prōsēminēmus |
| prōsēminētis |
| prōsēminent |
| prōsēminābam |
|---|
| prōsēminābās |
| prōsēminābat |
| prōsēminābāmus |
| prōsēminābātis |
| prōsēminābant |
| prōsēminārem |
|---|
| prōsēminārēs |
| prōsēmināret |
| prōsēminārēmus |
| prōsēminārētis |
| prōsēminārent |
No example sentences available
Try using a different entry.