in the PONS Dictionary
sēminō <sēmināre> (semen)
2. übtr
| sēminō |
|---|
| sēminās |
| sēminat |
| sēmināmus |
| sēminātis |
| sēminant |
| sēminem |
|---|
| sēminēs |
| sēminet |
| sēminēmus |
| sēminētis |
| sēminent |
| sēminābam |
|---|
| sēminābās |
| sēminābat |
| sēminābāmus |
| sēminābātis |
| sēminābant |
| sēminārem |
|---|
| sēminārēs |
| sēmināret |
| sēminārēmus |
| sēminārētis |
| sēminārent |
No example sentences available
Try using a different entry.