in the PONS Dictionary
suppūrātiō <ōnis> f (suppuro) nachkl.
- suppuratio
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | suppūrātiō | suppūrātiōnēs |
| Genitive | suppūrātiōnis | suppūrātiōnum |
| Dative | suppūrātiōnī | suppūrātiōnibus |
| Accusative | suppūrātiōnem | suppūrātiōnēs |
| Ablative | suppūrātiōne | suppūrātiōnibus |
No example sentences available
Try using a different entry.