How would you like to use PONS.com?

Already a PONS subscriber?
Log in here.

PONS with ads

Go to PONS.com as usual with ad tracking and advertisements.

You can find details of tracking in Information about data protection and under Privacy settings.

PONS Pur

without advertising by third parties

without ad tracking

Subscribe now

If you already have a user account for PONS.com, then you can subscribe to PONS Pur here.

Legal noticeData protectionPrivacy settings

in the PONS Dictionary

dissīgnātiō <ōnis> f (dissigno)

dissignatio
Einrichtung, Anordnung

dissīgnātor <ōris> m (dissigno) nicht klass.

1.

dissignator
Anordner, Platzanweiser

2.

dissignator
Besorger der Bestattung

dis-sīgnō <sīgnāre>

1.

dissigno
anordnen, einrichten [ discriptionem ]
ut nec domus nec res publica ratione quadam et disciplina dissignata videatur Cic.

2. Hor.

dissigno
anrichten, anstiften
Declension of dissīgnātiō
Case Singular Plural
Nominative dissīgnātiō dissīgnātiōnēs
Genitive dissīgnātiōnis dissīgnātiōnum
Dative dissīgnātiōnī dissīgnātiōnibus
Accusative dissīgnātiōnem dissīgnātiōnēs
Ablative dissīgnātiōne dissīgnātiōnibus
Declension of dissīgnātor
Case Singular Plural
Nominative dissīgnātor dissīgnātorēs
Genitive dissīgnātōris dissīgnātorum
Dative dissīgnātorī dissīgnātoribus
Accusative dissīgnātorem dissīgnātorēs
Ablative dissīgnātore dissīgnātoribus
Indikativ Präsens
dissīgnō
dissīgnās
dissīgnat
dissīgnāmus
dissīgnātis
dissīgnant
Konjunktiv Präsens
dissīgnem
dissīgnēs
dissīgnet
dissīgnēmus
dissīgnētis
dissīgnent
Indikativ Imperfekt
dissīgnābam
dissīgnābās
dissīgnābat
dissīgnābāmus
dissīgnābātis
dissīgnābant
Konjunktiv Imperfekt
dissīgnārem
dissīgnārēs
dissīgnāret
dissīgnārēmus
dissīgnārētis
dissīgnārent
See further verb tables
No example sentences available

No example sentences available

Try using a different entry.

Browse the dictionary

dev
dev
dev
dev